Īpaša transformatora pamatprincips būtībā ir elektromagnētiskā indukcija: maiņstrāva primārajā tinumā rada mainīgu magnētisko plūsmu, kas savukārt inducē spriegumu sekundārajā tinumā, tādējādi panākot elektriskās enerģijas pārnešanu un pārveidošanu. Atšķirība slēpjas faktā, ka īpašs transformators, pamatojoties uz šo pamatprincipu, ir "pielāgots", lai pielāgotu spriegumu, strāvu, frekvenci vai viļņu formu atbilstoši dažādiem darbības apstākļiem.
Ja primārajai pusei tiek pielietota maiņstrāva, dzelzs kodolā veidojas mainīgs magnētiskais lauks. Šī magnētiskā plūsma iet caur sekundāro tinumu, izraisot atbilstošu spriegumu. Pielāgojot tinumu apgriezienu attiecību, var panākt soli-uz augšu, pakāpeniski-uz leju vai īpašu sprieguma izvadi. Īpašiem tipiem, piemēram, taisngriežu transformatoriem un krāsns transformatoriem, tiek ņemta vērā arī strāvas traucējumu, harmonikas un nelineāro slodžu ietekme uz magnētisko lauku, kas nodrošina stabilu darbību pat sarežģītā elektromagnētiskā vidē.
Īpaša transformatora "īpašība" slēpjas nevis pašā principā, bet gan tā inženiertehniskajā paplašinājumā. Piemēram, augstas-frekvences transformatoros ir jāsamazina virpuļstrāvas un ādas efekti; lielas-strāvas transformatoros ir nepieciešams uzlabot siltuma izkliedi un īssavienojumu noturību; un testa transformatoros tiek uzsvērts augsts izolācijas līmenis un stabila izvades spēja. Tāpēc tās visas ir elektriskās ierīces, kuru pamatā ir elektromagnētiskā indukcija un kuras ir pielāgotas dažādiem pielietojuma scenārijiem, izmantojot strukturālo, materiālu un parametru optimizāciju.
